Dzīvnieku trenēšana

Kad mēs paņemam sev mājdzīvniekus neatkarīgi no tā vai tas būtu suns vai kaķis vai pat kāmītis, mēs gribam, lai šie dzīvnieki uzvedās tā, kā mēs vēlamies un nedara nekādas palaidnības. Tieši tāpēc arī mēs bieži vien dzīvniekus trenējam un cenšamies izmācīt pakļauties mūsu pavēlēm, kā arī izmācīt sliktos ieradumus un ievietot jaunus labos ieradumus. Bet tas nemaz nav tik viegls process un tāpēc arī ir nepieciešams liels gribasspēks no saimnieka puses lai varētu izmācīt šos dzīvniekus, jo ir vajadzīgs ilgs laiks lai izveidotu dzīvniekam jaunu pieradumu un tas ne vienmēr ir tik vienkārši kā mēs iedomājamies. Un ne jau par velti ir dažādas suņu skolas, kurās saimnieki kopā ar saviem mīluļiem dodas tos mācīt un iegūt pieredzi no citiem saimniekiem, kā arī mācīties no profesionāliem suņu treneriem.

Pamatā jau dzīvnieku trenēšana notiek tā, ka dzīvniekam ir nemitīgi jāatkārto viena un tā pati darbība lai viņš sāktu saprast. Tā tie saukta par kondicionālo trenēšanu un būtībā dzīvniekam tiek viena darbība asociēta ar tādu pašu citu darbību un beigu beigās sanāk ka viņš iemācās asociēt kādu darbību, ko tu gribi viņam iemācīt. Šī kondicionēšana jeb mācīšana var notikt vai nu ar labām vai nu sliktām asociācijām un tāpēc arī mēs parasti redzam cirkā ka dzīvniekiem vai nu tiek dots ēdiens(pozitīva) vai arī iesists ar pātagu(negatīva) un dzīvnieks uzreiz saprot, ka viņš ir izdarījis vai nu kaut ko pareizi vai arī kaut ko nepareizi. Ar sāpēm un negatīvajām emocijām ir iespējams iemācīt dzīvniekus daudz ātrāk, bet tas ir necilvēcīgi un tāpēc mūsdienās lielākā daļa cilvēku izmanto tieši labās emocijas ar dzīvnieku atalgošanu, sniedzot viņiem ēdamo vai kā savādāk viņus atalgojot. Šādi ir iespējams izmācīt praktiski jebkuru dzīvnieku sugu, jo dzīvnieks iegūst sev labumu un tādā veidā viņš gribēs vēl un vēl darīt to lietu, lai iegūtu sev šo labumu. Tieši tāpat, kā tas ir cilvēkiem, kad mēs lietojam kādas vielas, lai iegūtu to efektu un tādā veidā kļūstam no tām atkarīgi.

Suņus parasti ir vieglāk iemācīt nekā kaķus, jo viņiem ilgāk saglabājās atmiņa un tāpēc viņš sapratīs, ka ir izdarījis kaut ko sliktu, bet kaķim, piemēram ir ļoti īsa atmiņa un tāpēc viņš visticamāk nesapratīs, kad ir izdarījis kaut ko sliktu, ja tu viņu iespundēsi vai arī nedosi ēst. Bet ja tu pieķer dzīvnieku tieši tajā brīdī, kad viņš, piemēram, čurā stūrī, tad tu uzreiz vari viņu aiznest uz podiņu vai arī izvest ārā, lai viņš pabeidz savu darīšanu. Vai arī, ja tam ir par vēlu tad tu vari dzīvnieku iespundēt kādā tumšā telpā uz kādu laiciņu un pēc vairākām šādām reizēm dzīvnieks sapratīs, ka čurāšana stūrī tiek asociēta ar tumšu telpu un tāpēc arī viņš visticamāk vairs to negribēs darīt.

Tāpēc nav vajadzīgs ņemt ātros kredītus, lai varētu trenētu savu suni dārgās vietās, bet to vajag darīt pašam un ir vajadzīgs tikai laiks un apņēmība.

Kāpēc mums vajadzīgi mājdzīvnieki?

Mājdzīvnieki ir ļoti daudzu manu draugu un paziņu mājās un nereti ieejot pie viņiem rodas jautājumi par to, kāpēc šādi mājdzīvnieki viņiem ir vajadzīgi un vai nebūtu lētāk, vieglāk un izdevīgāk nemaz neņemt sev mājās kaķi, suni vai kādu jūrascūciņu? Tāpēc arī šeit es mēģināšu rast atbildi uz šo jautājumu, bet tas, vai jums šī atbilde patiks vai nepatiks jau būs jūsu pašu interpretējums.

Mīļums
Viens no iemesliem, kāpēc cilvēki tur dzīvniekus varētu būt tas, ka mums ir vajadzīgs mīļums un labās emocijas, ko šādi dzīvnieki mums var sniegt. Padomājiet cik forši ir tad, kad rudens aukstajos vakaros tev klēpī ieguļas silts kaķītis vai arī par to, cik suns parasti ir priecīgs, kad viņa saimnieks atgriežas mājās. Šie mājdzīvnieki dod mums savu mīļumu un vienmēr sagaida mūs mājās ar atplestām ķepām un pat tad, kad tu esi uzvilkts un dusmīgs dzīvnieks vienmēr nāks tevi nomierināt, kas tad arī cilvēkiem ir vajadzīgs. Un varbūt pat ja salīdzinām tos ar cilvēkiem, tad dzīvnieks nekas nebūs dusmīgs, ka tu pārāk ilgi esi bijis prom vai arī, ja neesi izdarījis kādu mājas darbu!

Dzīvība
Cilvēkiem patīk cita dzīvība, mums patīk doties pie dabas, turēt mājās dzīvus augus un dzīvnieka turēšana arī nozīmē to, ka tev vienmēr atgriežoties mājās tur tevi kāds sagaidīs un nebūs tā, ka tu atnāc mājās uz pilnīgi tukšu māju. Dzīvnieks, lai gan nevarēs ar tevi parunāties, tomēr radīs tev labsajūtu un prieku, jo tu nekad nebūsi mājās viens pats un tev būs šis mājdzīvnieks, jo paglaudīt, paņurcīt un ar ko paspēlēties.

Rūpes par kādu
Mēs, cilvēki, esam pieraduši rūpēties par tiem, kas nav tik gudri vai arī spējīgi kā mēs un paņemot sev mājās suni vai kaķi tad arī mēs par to rūpējamies, kā par savu bērnu, jo dodam tam ēst, vedam pastaigāties un nokārtoties un arī pie veterinārārsta ja ar dzīvnieku ir notikusi kāda problēma. Mēs šādi rūpējoties par kādu dzīvo radību jūtamies daudz labāk paši par sevi un varam iegūt labāku garastāvokli un sajūtu, ka mēs ar savu dzīvi esam kaut ko sasnieguši!

Pārākums
Un vēl viens iemesls varētu būt tas, ka mēs jūtamies pārāki par šīm dzīvības formām un mēs varam tās iespundēt un pārmācīt pēc mūsu sirds patikas, ko ir ļoti grūti izdarīt ar citiem cilvēkiem. Šis punkts ir visgrūtāk saprotamais un ar vislielāko sliktuma piegaršu, bet lielākoties cilvēki dzīvniekiem nenodara pāri un, ja tas tiek darīts, tad ātri vien citi cilvēki to uzzina un dzīvnieki tiek izpestīti no sliktajiem saimniekiem.

Cilvēka labākais draugs

Teiciens cilvēka labākais draugs ir viens no pazīstamākajiem suņu apzīmējumiem, bet no kurienes tas ir cēlies un kāpēc tas tāds vispār ir?

Skatoties no vēstures puses suņi literatūrā tiek pieminēti jau 8000 gadus pirms mūsu ēras, kas kopumā nozīmē vairāk kā 10 tūkstošus gadus iepriekš. Un jau tajā laikā suņi tika pasniegti kā labi draugi, kas vienmēr ir saimnieka lojāli un gaida saimnieku mājās, bet palīdz viņam medīt un atrast pēdas ļaundariem. Tā tad arī šī cilvēka un suņa saikne radās, kad senajos laikos vai nu vilki paši saprata, ka ar cilvēkiem kopā medīt ir izdevīgi jo viņi var dabūt daļu no medījuma vai arī cilvēki paši paņēma vilku mazuļus un tos izaudzināja kā savus pāriniekus medībās. Bet skaidrs ir tas, ka jau ļoti sen cilvēki un suņi viens otram palīdz un vēl līdz pat 18 gadsimtam suņi tika uzskatīti nevis par pūkainiem spalvu kamoliem bet tiešām par palīgiem, kas ļāva medniekiem vieglāk atrast medījumus, kas sargāja dažādas dārglietas un aizstāvēja cilvēku ja viņam uzbruka citi mež zvēri vai arī citi cilvēki. Tā tad arī pamatā radās šis teiciens, kas sākumā tik attiecināts tieši uz to, ka suņi palīdz cilvēkam šajās jomās, bet cilvēks dod suņiem ēst.

Bet sākot ar 19. gadsimtu un jau 18. gadsimtā pēc suņiem nepieciešamība samazinājās un tos sāka turēt vairāk kā mājdzīvniekus tieši mīļumam un kompānijai. Un tā suns no mednieka un sarga pārveidojās par mājas mīluli, kas vienmēr ir blakus un iet kopā ar cilvēku spēlēties un vienmēr ir mīļš un jauks. Pirmais teiciena “cilvēka labākais draugs” rakstiskais avots ir prūsijas Karaļa Frederika rakstos 1789 gadā, bet ASV pirmais teiciena rakstiskais avots ir kāds žurnāls 1821. gadā. Un no šī laika tad arī pamazām, bet šis teiciens izplatījās un tagad mēs vizi uzreiz saprotam, ko nozīmē cilvēka labākais draugs suns un tas uzreiz liek domāt par to, cik suņi ir uzticīgi un lojāli un nekad nepametīs cilvēku novārtā un cilvēkam tāpēc arī pret suni ir jāizturas labi un vienmēr tas jāpabaro un jāved ārā pastaigāties.

Protams gadiem ejot šis teicien ir arī mainījies un tagad moderni ir šie mazi klēpja sunīši, kas vienmēr ir pa rokai un tiek nēsāti gan uz veikaliem gan nemitīgi vesti pastaigāties, un tāpēc tie arī tiek uzskatīti par mājdzīvniekiem nevis par tiešām nopietniem sargiem.

Haskijs

Sibīrijas Haskijs, jeb vienkārši Haskijs ir suņu šķirne, ar biezu kažoku, kas ir vēlusies Sibīrijā, bet tālāk attīstījusies Aļaskā un citos aukstos reģionos. Haskiji ir ļoti skaisti dzīvnieki ar biezu vilnku kas var būt dažādās krāsās un šo suņu svars ir no 16 līdz 27 kilogramiem, bet augums līdz pat 60 centimetru augstumam. Visas haskiju krāsas parasti sevī ietver brūnās un melnās krāsas, kas savienotas ar baltajām krāsām suņa apakšējā pusē un melniem riņķiem ap suņa acīm, kas palīdz sunim redzēt sniegā, jo atstaroto gaismu absorbē. Suņa mūža ilgums ir 12 līdz 14 gadi un parasti mātei vienā metienā piedzimst no 4 līdz pat 8 suņu mazuļiem.

Haskiju vēsture var tikt apskatīta jau tā, ka šis suns sākotnēji dzīvoja Sibīrijā kur tie palīdzēja cilvēkiem vilkt kamanas ar minerāliem un arī pašus cilvēkus dažāda izmēra kamanās. Bet ap 1900 gadu Haskiju senči tika importēti Aļaskā, kur tie palīdzēja vietējiem izrakteņu vilkšanā un rakšanā, bet ātri vien šie suņi tik ņemti kā mājas mīluļi un arī sūtīti uz suņu izstādēm.

Haskijs ir ļoti aktīvs suns ar biezu vilnu un tieši paredzēts ziemas apstākļiem, jo suņa vilna ļauj viņiem izturēt temperatūra pat līdz -60 grādiem pēc Celsija. Tas nozīmē, ka vasarās Haskijiem ir ļoti grūti izturēt, jo tiem ir karsti un pārāk lielas fiziskas aktivitātes var ātri suņus nokausēt. Bet kopumā šiem suņiem ir vajadzīgs spēcīgs treniņš vairākas reizes dienā, pretējā gadījumā Haskiji sāk gaudot un plēst mantas aiz garlaicības. Tāpēc izvēlēties Haskiju vajadzētu tikai tad, ja pats saimnieks ir aktīvs skrējējs, riteņbraucējs vai arī sunim ir liels pagalms, kas tam ļauj izskrieties un pašam sevi izklaidēt. Fiziskā slodze ir šī suņa viena no raksturīgākajām iezīmēm un bez tās suņi var ātri apvelties tāpēc saimniekam ir jāsaprot, ja viņš ņem šīs Šķirnes suni tad tas visu laiku būs jānodarbina!

Haskiji nelabprāt pakļaujas skološanai, jo viņi pamatā dara tikai to, ko viņiem liekas noderīgi darīt, tāpēc saimniekam vajadzēs daudz pacietības suņa trenēšanā. Bet kopumā Haskiji ir ļoti mīļi un labi sadzīvo kopā ar citiem dzīvniekiem un arī ar maziem bērniem. Haskiji nav labi sargsuņi tieši tāpēc, ka viņi parasti ir tik draudzīgi ar visiem un tāpēc ja saimniekam ir vajadzīgs sargsuns, tad noteikti Haskijs nebūs viņam īstais!

Suņi

Suns ir cilvēka labākais draugs, un pārinieks un cilvēki jau gadu tūkstošiem ilgi izmantojuši suņus, kā savus mājdzīvniekus sākumā, kā sargus un medniekus bet pēc tam vēlāk vienkārši, kā labāko draugu un mājas iemītnieku. Tiek uzskatīts, ka suņi ir radušies no vilkiem, kas saprata, ka cilvēku tuvumā ir iespējams saņemt vieglu ēdamo un, aizsargājot cilvēkus viņi ar šo ēdamo labprāt dalās un tādā veidā jau 40 tūkstošus gadu pirms mūsu ēras ir atrodami pirmie arheoloģiskie pierādījumi, ka suņi jau tad ir bijuši cilvēka uzticamie padotie. Šī, protams, ir abpusēja mijiedarbība un abas puses iegūst labumu no šīs saiknes, kur cilvēks iegūst aizsardzību un mīļumu tur suns iegūst ēdienu un drošību. Pasaulē tiek lēsts, ka ir vismaz 500 miljoni suņu, jo ASV vien ir 73 miljoni šo dzīvnieku un Ķīnā esot aptuveni 110 miljoni suņu. Kopumā suņu populācija ir tikai nedaudz vairāk kā 10 reizes mazāka, kā cilvēku populācija un tas jau arī parāda, cik nozīmīgi mums šie dzīvnieki ir!

Vidējais suņa vecums ir no 10 līdz 15 gadiem, bet atsevišķi indivīdu var nodzīvot pat vairāk kā 25 gadus un pasaules rekords pieder kādam sunim, kas nodzīvoja 26 gadus un 9 mēnešus. Bet, lai gan pamatā suņi ir cilvēka mājdzīvnieki, tomēr Āfrikā un Āzijā līdz pat 25 procentiem no suņu populācijas ir nebrīvē dzīvojoši dzīvnieki, kuri ir bailīgi un savu dzīvi dzīvo meklējot ēdamo, bet kad cilvēki tiem tuvojas, tad šie suņi vai nu bēg projām vai arī kļūst agresīvi.

Suņi ir vieni no inteliģentākajiem dzīvniekiem, jo tie ir spējīgi mācīties dažādas lietas, ko cilvēki tiem māca un, pie pareizas treniņu programmas suni var iemācīt pareizā vietā nokārtoties, veikt dažādas balss komandas un pat atpazīt dažādus priekšmetus un saprast līdz pat 1000 dažādām balss komandām. Bet pamatā suņi izmanto cilvēkus, lai tie viņu vietā atrisinātu dažādas problēmas, jo tiklīdz, kā suņi tika domestikēti tā tiem vairs nebija vajadzības izdzīvot un mēģināt risināt izdzīvošanas problēmas un tādā veidā to inteliģence saruka. Un dažādos eksperimentos ir pierādīts, ka mājas suņi, kad salīdzināti ar savvaļas suņiem sarežģītas problēmas vietā nevis cenšas to atrisināt bet gan skatās uz cilvēku, lai tas atrisinātu to viņu vietā.

Suņi ir arī ieguvuši dažādas uzvedības iezīmes no cilvēkiem un viņu atbilde uz dažādām reakcijām vai reakcijas neesamību. Suņi gadu tūkstošu gaitā noteikti ir ieguvuši jaunas un nebijušas iemaņas un zināšanas un pamatā tās visas ir saistītas tieši ar cilvēku saprašanu un komunikāciju ar viņiem un suņi vairāk kā jebkura cita dzīvnieku suga saprot cilvēka darbības un kā uz tām reaģēt, piemēram, kad cilvēks ir dusmīgs, tad labāk ir bēgt prom vai arī, kad cilvēks ir priecīgs pie viņa var iet klāt, glaudīties un cerēt, ka viņš iedos ēdamo.

Suņu uzturēšanās cilvēku apkārtnē nenoliedzami dod viņiem arī sliktas lietas, jo, dēļ industriālās revolūcijas, cilvēkiem ir pieejams ēdiens visu laiku un ļoti lēti un tas iespaidojas uz mūsu svaru, un līdz ar to arī suņu vidējais svars gadu gaitā ir tikai audzis un tas noteikti, ka slikti ietekmē viņu veselību un uzvedību. Un tas ir tāpēc, ka atšķirībā no kaķiem vai citiem dzīvniekiem suņi var sagremot daudz un dažāda veida ēdienu sākot no jēlas gaļas līdz dārzeņiem un graudaugu produktiem, kā maizi.

Suņi pret kaķiem

Suņi un kaķi abi dzīvnieki ir cilvēka labākie draugi un mēs to turam, kā mājdzīvniekus. Bet bieži vien pirms ņemam sev mājās kādu no tiem abiem rodas jautājums, kurš tad ir labāks?

Mīļums
Abi šie dzīvnieki ir ļoti mīļi, kad tie ir maziņi, bet kad izaug lieli, tie vairs nav tik mīlīgi. Pamatā jau mīļumu ir grūti nodefinēt un var iemīlēt gan sunīti gan kaķīti, tikai ir vajadzīgs laiks un pacietība. Bieži vien cilvēki saka viens vai otrs ir labāks un parasti ir dažnedažādi argumenti kurš ir mīļāks, bet galveno izvēli jau būs jāizdara tev.

Skaņas
Kaķi noteikti ir klusāki par suņiem, jo suns bieži vien ne no kā sāk riet un tas it sevišķi kaitinoši ir tieši naktī. Bet arī kaķis var tevi naktī pamodināt ar skrāpēšanos vai ņaudēšanu, bet tas notiks daudz retāk, tāpēc, ja tev klusums ir svarīgs labāk izvēlies kaķi, bet ja tev patīk suņi, tad tos var visai labi izdresēt.

Ēdiens
Parasti kaķi ir mazliet izvēlīgāki, kā suņi, bet no otras puses kaķis ēd daudz mazāk, tāpēc viņa uzturēšana būs lētāka. Suņiem parasti var dot praktiski visu to pašu, ko cilvēkiem un viņu sausā barība ir nopērkama lielās pakās. Bet kaķis parasti grib tikai gaļu un speciālo kaķu barību, kas noteikti nav lēta.

Nekārtības
Tā, kā suns ir lielāks, tas parasti var sataisīt vairāk nekārtības, bet arī kaķis var gan saskrāpēt dīvānus gan arī apgāzt puķes un eglīti. Un, lai gan abi dzīvnieki var sagādāt nekārtības, tomēr suns sapratīs, ka viņš ir sadarījis kaut ko sliktu un nokaunēsies, bet kaķis nesapratīs ko viņš ir izdarījis un pat darīs to vēl, kamēr netiks pārmācīts.

Nokārtošanās
Kaķiem parasti ir sava tualete, kur nemitīgi ir jāmaina un jāpērk smiltiņas, bet suns visu laiku ir jāved ārā pakakāt un pačurāt, ja nu vienīgi tev nav sava privātmāja un suns nevar visu laiku dzīvot pa pagalmu. Kaķis ādā ziņā būs dārgāks un tev būs visu laiku jātīra viņa tualete, bet suns katru dienu būs jāved ārā, kas var būt gan labs gan slikts laika pavadīšanas posms, skatoties kā tu to uztver.

Trenēšana
Suņi noteikti ir gudrāki par kaķiem un tāpēc viņi daudz labāk pakļaujas treniņiem un viņiem ir vieglāk iemācīt dažādus trikus un arī pārmācīt pēc tā, kad viņš ir izdarījis kaut ko nepareizu. Kaķus savukārt ir daudz grūtāk iemācīt, bet to nav neiespējami izdarīt. Pamatā kaķim ir vajadzīgs vairāk laika lai iemācītu to pašu ko sunim.

Kā tad ir, kuru dzīvnieku tu labāk izvēlētos?