Cilvēka labākais draugs

Teiciens cilvēka labākais draugs ir viens no pazīstamākajiem suņu apzīmējumiem, bet no kurienes tas ir cēlies un kāpēc tas tāds vispār ir?

Skatoties no vēstures puses suņi literatūrā tiek pieminēti jau 8000 gadus pirms mūsu ēras, kas kopumā nozīmē vairāk kā 10 tūkstošus gadus iepriekš. Un jau tajā laikā suņi tika pasniegti kā labi draugi, kas vienmēr ir saimnieka lojāli un gaida saimnieku mājās, bet palīdz viņam medīt un atrast pēdas ļaundariem. Tā tad arī šī cilvēka un suņa saikne radās, kad senajos laikos vai nu vilki paši saprata, ka ar cilvēkiem kopā medīt ir izdevīgi jo viņi var dabūt daļu no medījuma vai arī cilvēki paši paņēma vilku mazuļus un tos izaudzināja kā savus pāriniekus medībās. Bet skaidrs ir tas, ka jau ļoti sen cilvēki un suņi viens otram palīdz un vēl līdz pat 18 gadsimtam suņi tika uzskatīti nevis par pūkainiem spalvu kamoliem bet tiešām par palīgiem, kas ļāva medniekiem vieglāk atrast medījumus, kas sargāja dažādas dārglietas un aizstāvēja cilvēku ja viņam uzbruka citi mež zvēri vai arī citi cilvēki. Tā tad arī pamatā radās šis teiciens, kas sākumā tik attiecināts tieši uz to, ka suņi palīdz cilvēkam šajās jomās, bet cilvēks dod suņiem ēst.

Bet sākot ar 19. gadsimtu un jau 18. gadsimtā pēc suņiem nepieciešamība samazinājās un tos sāka turēt vairāk kā mājdzīvniekus tieši mīļumam un kompānijai. Un tā suns no mednieka un sarga pārveidojās par mājas mīluli, kas vienmēr ir blakus un iet kopā ar cilvēku spēlēties un vienmēr ir mīļš un jauks. Pirmais teiciena “cilvēka labākais draugs” rakstiskais avots ir prūsijas Karaļa Frederika rakstos 1789 gadā, bet ASV pirmais teiciena rakstiskais avots ir kāds žurnāls 1821. gadā. Un no šī laika tad arī pamazām, bet šis teiciens izplatījās un tagad mēs vizi uzreiz saprotam, ko nozīmē cilvēka labākais draugs suns un tas uzreiz liek domāt par to, cik suņi ir uzticīgi un lojāli un nekad nepametīs cilvēku novārtā un cilvēkam tāpēc arī pret suni ir jāizturas labi un vienmēr tas jāpabaro un jāved ārā pastaigāties.

Protams gadiem ejot šis teicien ir arī mainījies un tagad moderni ir šie mazi klēpja sunīši, kas vienmēr ir pa rokai un tiek nēsāti gan uz veikaliem gan nemitīgi vesti pastaigāties, un tāpēc tie arī tiek uzskatīti par mājdzīvniekiem nevis par tiešām nopietniem sargiem.